securIT Sazināties
ENG

Looking for English?

Visit QuietHours, our European website, for cybersecurity services in English.

Continue to QuietHours.eu You’ll leave securit.lv.

Kiberuzbrukumi Latvijā: veidi, piemēri un aizsardzība

Kiberuzbrukumi Latvijā: CERT.LV dati, pikšķerēšana, izspiedējvīrusi, rēķinu krāpšana un DDoS. Praktiski soļi uzņēmuma aizsardzībai un rīcībai incidentā.

Atjaunināts: securIT

Kiberuzbrukums var sākties ar viltotu rēķinu, nozagtu paroli vai neatjauninātu serveri. Uzņēmumam sekas var būt datu zudums, pārtraukts darbs vai maksājums krāpniekam. Aizsardzību palīdz izvēlēties konkrēts scenārijs: kā uzbrucējs iegūst piekļuvi, ko viņš var sasniegt un kā uzņēmums darbu atjaunos.

Šeit apkopoti uzbrukumu veidi, to piemēri un praktiski aizsardzības pasākumi. Piemēri ir ilustratīvi; tie nav apgalvojumi par konkrētiem Latvijas uzņēmumiem vai uzbrukumu biežuma reitings.

Ko par situāciju Latvijā rāda CERT.LV dati?

CERT.LV 2025. gada 4. ceturkšņa pārskatā norādīti 923 manuāli apstrādāti kiberincidenti. Tas ir viena ceturkšņa rādītājs, nevis visu Latvijā gada laikā notikušo uzbrukumu skaits.

2026. gada 2. ceturkšņa pārskatā CERT.LV norāda 673 manuāli apstrādātus kiberincidentus un 396 444 apdraudētas iekārtas. Incidenti un iekārtas ir atšķirīgi rādītāji, kurus nedrīkst saskaitīt. Pārskatā izcelta publiski pieejamu sistēmu ievainojamību un pikšķerēšanas loma sākotnējās piekļuves iegūšanā, kā arī izspiedējvīrusu un datu noplūžu ietekme.

Jaunākos pārskatus un to aptvertos periodus var pārbaudīt CERT.LV pārskatu sadaļā. Atsevišķa perioda statistika pati par sevi nenosaka jūsu uzņēmuma risku — jāvērtē arī izmantotās sistēmas, piekļuves tiesības un darba procesi.

Pikšķerēšana un kontu pārņemšana

Pikšķerēšanā uzbrucējs izliekas par uzticamu personu vai pakalpojumu, lai panāktu paroles ievadīšanu, pielikuma atvēršanu vai maksājuma apstiprināšanu. Saziņa var notikt e-pastā, īsziņā vai pa tālruni. Labs teksts un pazīstams logotips neapliecina sūtītāja identitāti.

Piemērs: darbinieks saņem ziņu par kopīgotu dokumentu. Saite aizved uz atdarinātu Microsoft 365 pieteikšanās lapu, kur ievadītā parole nonāk pie uzbrucēja.

Ko darīt: e-pastam un administrēšanas kontiem ieslēgt daudzfaktoru autentifikāciju, vēlams ar pikšķerēšanas izturīgām piekļuves atslēgām vai drošības atslēgām. Izveidot vienkāršu aizdomīgu ziņu paziņošanas kārtību. Saskaņots pikšķerēšanas tests palīdz pārbaudīt gan darbinieku reakciju, gan ziņošanas procesu.

Rēķinu krāpšana un biznesa e-pasta kompromitēšana

Krāpnieks var uzdoties par vadītāju vai piegādātāju, izmantot līdzīgu domēnu vai rakstīt no pārņemta īsta e-pasta konta. Mērķis ir panākt pārskaitījumu uz citu bankas kontu. Pat īsta e-pasta sarakste var saturēt uzbrucēja ievietotu maksājuma pieprasījumu.

Piemērs: pirms rēķina apmaksas pienāk ziņa, ka piegādātājam mainījies konta numurs. Ziņā uzsvērta steidzamība un lūgts izmantot jaunos rekvizītus.

Ko darīt: konta maiņu apstiprināt pa iepriekš zināmu saziņas kanālu, nevis zvanīt uz aizdomīgajā ziņā norādīto numuru. Nozīmīgiem maksājumiem izmantot divu cilvēku apstiprinājumu. E-pasta tehniskā aizsardzība papildina šo procesu, bet neaizstāj maksājuma pārbaudi.

Izspiedējvīrusi un datu zādzība

Izspiedējvīruss var šifrēt failus un traucēt sistēmu darbību. Uzbrucēji var arī nokopēt datus un draudēt tos publicēt. Rezerves kopijas palīdz atjaunot darbu, taču neatceļ jau notikušas datu zādzības sekas.

Piemērs: pārņemts administratora konts ļauj uzbrucējam piekļūt failu serverim un dzēst rezerves kopijas, kurām pieejamas tās pašas tiesības.

Ko darīt: nodalīt administratoru kontus no ikdienas kontiem, ierobežot piekļuvi rezerves kopijām un saglabāt kopiju, kuru ikdienas sistēmas nevar pārrakstīt. Regulāri pārbaudīt atjaunošanu. Atjaunināt attālās piekļuves sistēmas un nepubliskot administrēšanas saskarnes bez nepieciešamības.

Ievainojamību izmantošana tīmekļvietnēs un serveros

Uzbrucējs var izmantot programmatūras kļūdu vai nepareizu konfigurāciju, lai nolasītu datus vai iegūtu piekļuvi sistēmai. Ar ugunsmūri vien nepietiek, ja uzbrukums notiek caur publiski pieejamu lietotni, kurai piekļuve ir atļauta.

Piemērs: uzņēmums atjaunina galveno mājaslapu, bet aizmirst par vecu apakšdomēnu ar ievainojamu spraudni.

Ko darīt: uzturēt publisko sistēmu sarakstu, katrai noteikt atbildīgo, ieviest atjaunināšanas kārtību un slēgt vairs nevajadzīgos servisus. Ielaušanās tests palīdz pārbaudīt, vai atrastās vājās vietas praksē ļauj piekļūt datiem vai funkcijām.

DDoS un pakalpojumu nepieejamība

Izkliedēts pakalpojuma atteices uzbrukums jeb DDoS cenšas izsmelt tīkla vai lietotnes resursus, piemēram, ar lielu pieprasījumu apjomu. Vietnes nepieejamībai var būt arī citi cēloņi, tāpēc nepieciešami uzraudzības dati.

Ko darīt: ar hostinga un interneta pakalpojumu sniedzēju iepriekš vienoties par aizsardzības iespējām un incidenta kontaktu. Tīmekļvietnei izvērtēt starpniekservera aizsardzību, pieprasījumu ierobežošanu un sākotnējā servera piekļuves kontroli. Sagatavot veidu, kā darbības pārtraukumā informēt klientus.

Ar ko uzņēmumam sākt?

  1. Apzināt svarīgākos datus, pakalpojumus un cilvēkus, kuriem ir administrēšanas tiesības.
  2. Pārbaudīt e-pasta, attālās piekļuves un administratoru kontu autentifikāciju.
  3. Novērst zināmās ievainojamības publiski pieejamās sistēmās.
  4. Izmēģināt atjaunošanu no rezerves kopijas un pierakstīt nepieciešamo laiku.
  5. Noteikt, kurš pieņem lēmumus incidentā un kā sazināties, ja uzņēmuma e-pasts nav pieejams.

Ja incidents jau notiek, iesaistiet savu IT atbildīgo, saglabājiet pieejamos pierādījumus un sekojiet CERT.LV norādēm par ziņošanu. Ja veikts krāpniecisks maksājums, nekavējoties sazinieties ar banku. Turpmākā rīcība ir atkarīga no incidenta un skartajām sistēmām.

Kiberdrošības auditā securIT palīdz izvērtēt esošos drošības pasākumus un noteikt novēršanas prioritātes. Sākums ir saprotams rīcības plāns ar atbildīgajiem un pārbaudāmu rezultātu.

Kopīgot rakstu